kamēr viņš saudzīgi, vakara saulē, pūta trafaretus uz pašvaldības policijas pieškirtās sienas, klāt pielavījās vīrs, kam seja melna un drēbes ieplīsušas. Ilgi lūkojies un neveiksmīgi mēģinājis uzsākt sarunu ļumpa aizvilkās līdz atkrituma novietnei un no vidus izrāva tukšu dzēriena pudeli. 
Pāris soļos viņš atvēlās atpakaļ un pieskāries pie pūtēja pleca jautāja:
- vai šī, ir tā ko jūs meklējāt?
māklinieks nosmaidījis pateicās un pieklājīgi atbildēja, ka tukša pudele tam vajadzīga nav un nav arī to meklējis. 
Ļumpa burbulēdams aizgāja krēslas gaismas virzienā. Pēc stundas atgriezies, bužinot pinku ērkuli virs galvas lepni teica: 
- es izmetu korķi, tu viņu NEKAD vairs neatradīsi. 

.... 

upd. tiko policija piekasījās, par nesankcionētām rīcībām uz ielām, sākām smieties un palūdzām, lai mums atved trepes. Abi saspēra rokas dziļi sānos un stājai paplēta kājas, laikam jau tēloja trepes.