ir te tāda lieta, ka līdz jūlija beigām alkoholus es nedzeršu

vakar vakarā bija uhhh, nu tā vakuuma sajūta krūtīs, bezgalīgās skumjas... kuras viegli atrisinātu pāris kausi alus, vismaz tā velniņš ausī čukstēja

bet es pazīstu šo sajūtu, tās nav nekādas pārpasaulīgas skumjas, tas ir alkohola trūkums organismā, — pāries

— — —

bet pa to laiku Vērmanes dārzā Latvijas Valsts meži ir uzbūvējuši vairākus ģeodēziskos kupōlus, izskatās lieliski
vakar braukāju ar divriteni un redzēju

— — —

vēl no praktiskajām ziņām — nu jau divas pilnas nedēļas ikdienā, katru dienu no rīta līdz vakaram, nēsāju kontaktlēcas, nevis brilles

skats uz dzīvi patiešām ir mainījies, bez rāmjiem, lielāks un skaidrāks

arī pie ESM displeja jūtos jau daudz maz komfortabli

biju uz Andrejsalu, pasēdēju uz mōla, pēc tam uz tā paša Andrejsalas jumta, pavēroju vienu jaunu sievieti uz jumta un tad vēl vienu pārīti ap to māju (viņi tikai runājās un pat nesūcās, un pat nesāka drāzties, ehhhh)

šovakar izdzerti 2 cēsu Džoņ-Pinja-Kolādas 1,5 trauki

ja tā padomā, iepriekšējās 2 darba vietas esmu zaudējis tieši jūlijā, dēļ tā ka jūnijā nestrādāju

Jo taču jūniji un jūliji nav domāti darbam, jūniji un jūliji ir domāti tik smaržīgi zaļiem vakariem kā šis, tik skaistām, siltām naktīm, tik garšīgam gaisam, velo un jumtiem un mitrai zālei un smaržām un Daugavai un jūrai

kā lai atrodu man otru pusīti, kurai ir tikpat daudz neatdodamu kredītu kā man, tikpat daudz citu problēmu dzīvē, bet kurai tāpat kā man patīk sekss un alkohols un pēclietus smarža un velo un haoss, melanholija un industrija, depresīva un impulsīva, pofigisms savienojumā ar totālu kontrolfrīkismu :-)

ak, kā gribas vēl iedzert, un vēl braukt ar velo līdz bezspēkam, tad atlūzt zālē vai sūnās, pagulēt, tad atkal mīties, bez truliem mērķiem, ar lielisku baudu un prieku :-)

baigi labi pastaigājos uz Vecrīgu

lija, bet ne lietus, bet tie sīkie mazie atveldzējošie mazie siltie /ne/miglas pielieni

viskļovāk bija Daugavas krastmatlā, tur SIA "NA" darbinieki būvēja sintētiskas skatuves rītdienas mākslīgajiem asfalta Jāņiem

pēc tam baudpilns gājiens mājās

vairākas iespējas skōrot ar jaukām jaunām sievietām, taču pēc pirmās kaunpilnās fail-a (nu, gāju es 1/2līdz taisni, bet kad bij jāsāk runāt, sajuka šļupstošie un šņācošie līdzskaņi mazbišķiņ) vvsk, nvksmīgi

tā

praktiska nianse

mani lūdzū līdz plkst. 13.30 netraumēt (ar domu, nemodināt)

PPS visus jautājumus par no ledusskapja izdzertajām šmigām atrisināsim. ņe vopros. tikai lūdzu ne pārāk agri no rīta. nrmālā laikā. via ne? :-) :sun:PPP

PPPS vispār būtu labi ja VISUS jautājumus atrisinātu bez manis vispār :sun: :bitch_please: :please:

Izdzēru pinti Cēsu alus, vārdu sakot, tagad iešu uz LB pēc kāda lēta vīna, pirkšu par pēdējiem grašiem (alga nav ienākusies vēl, droši vien tik pirmdien būs vai otrdien), šmiga ir ŌSOM, radio Nabas mūzika skan daudz labāk un vispār ir tik silti un labi ^______^

Šorīt pusseptiņos piromaans pamodināja. Jo vakar biju tā lūdzis.

Tagad jūtos eiforētisks, krata mazliet drebuļi, ēdiens jau praktiski gatavs :-)

Vakar kaut kāda tēma par nāvi panesās, kā par atdzimšanai nepieciešamu posmu, jo visu dienu klausījos Iļģu "Spēlēju, dancoju", un tur Rainim tēma tā skaisti apskatīta. Nu un saulgrieži tuvojas.

* * *

Ā, un vēl šonakt organisms izspēlēja joku — ielikos gulēt UN nevarēju aizmigt UN sākās paģiras. Ļoti awsomīga stundiņa man tur zem segas sanāca pašam ar sevi, mētājoties pretrunīgās vēlmēs!

* * *

2011. gada ziemas saulgrieži būs 22. decembrī, plkst. 7.30 no rīta (pēc Latvijas laika). Ceturtdien, parīt.

Nesenā pagātnē bija 2 epizōdes, kad man pēc šņabja dzeršanas nobrauca jumts uz kaut kādu negatīvisma pilnu kukūlandi :-/

Tātad — šņabis nav mana narkōtika, tas nu būtu pierādīts. Nedzeršu vairs to :-)

Tas pats alus ir nomierinošāks un daudz pozitīvāks :-)

P.S. Protams, ja apstākļi nepiespiedīs (zin kā, gadās, ka citas šmigas nav, bet apsisties gribas...).

Nopirku Čaku (long dring, 5% alko), dzeru to. Katliņā uz plīts vārās griķīši.

Alkoholi ielīst organismā un jūtos jau daudz labāk :-)

Šovakar zinātnes naktis visādas, taču manlaikam pofig un dzeršu tepat kolhozā. Ko tad man, neizglītotam deģenerātam, gar gaišo zinātni ar savām sastrādātajām, netīrajām rokām grābstīties :-D

Un jā, sanāk, ka esmu nostrādājis jau 2 nedēļas un 1 dienu :-)

Šī diena sākās ap plkst. 12.00

Visu dienu dzēru sidru, vakarā vēl aliņu vienu.

Kopā ar piromaansu aizgājām uz vēlēšanu tusiņu NDĢā.

Viens audio projekts sanāca ctulbs arī LOL

Tagad drīzumā čučāt iešu ^____^

Vārdu sakot — piektdienu vakaros alkoholam mājās jābūt pieejamam neierobežotos daudzumos (sk. iespējas iegādāties lētu alko). Jo šobrīd ir tā, ka ir mazliet par īsu, pālis ir, bet viņa palielināšanai un uzturēšanai vairs pudelēs nekā NAV! :-)

ksdjflkdsjf lslaksdf fdkdf daksffj a adfslflaks fd askfljk klflfkdsf dkfdaslkdfsa fkj k asdjdf l;a alsdfdlkdasj sd lk ladkjdfskjfskldjf fdalkdfjakjs akdfa daadfsjfdlk sdaflasfdldkf adfskjf jladskfj lkjasdfjjasfdl kk dfsadklf fasdlkjf df djslakjf aklsdjf adsfsdklfj kjasdjf a lkadsfl alkdsfj lkasdjf

Un jā. Pālis ir labs. Ir tik labi. Tik viegli. Mazliet tirpst kājas. Smadzenēs prieks. Prieks dzīvot. Mūzika skan TIK labi. Laime vairs nav 100500 soļu attālumā. Laime ir manī :-)

No rīta kopā ar yulungu aizveļļojām pie ocher un palīdzējām pārvākties, nesām mantas. Kad pārvācies pats, tad viss ir tik svarīgs un pie dvēseles pieaudzis un ar atmiņu krāsām krāsots, bet kad pārvācas citi, tad mantas ir bezpersoniskas :-) To laikam sauc par skatu no malas. Ideāli būtu pašam uz savu dzīvi, rīcību, mantām iemācīties skatīties tā no malas.

Pēc tam aizstiepu lapītopiju uz kolhozs_xxx virtuvi, tika visu dienu skatītas filmas un jūtūbs un dzerts alus un citi krāsaini dzērieni.

Filmiņas:
• The Full Monty (1997) - IMDb — par bezdarbniekiem, kuri dejo striptīzu. Via yulungu.
• 12 oz. Mouse (TV Series 2005) - IMDb (ar Goblina tulkojumu krievu valodā), šis ir mans favorītmulteņseriāls :-)
• Meet the Spartans (2008) - IMDb — parodija par Spaaarrrrrtaaaaa! Via piromaans.
• IMDb - "Futurama" Overclockwise (TV episode 2011), S06E25 — Futurāmis, nu kā tad bez futurāmja :-)

Jūtūbpārtijs:
• Seksīgās aitiņas un lipīgais meldiņš (youtube), "Thanks, Smokey!".

Dvēseles līdznieks — ir tā, ka ar dažiem cilvēkiem ir sajūta, ka ir dvēseles līdzīgums, bet ar citiem — nav. Un tur neko nevar mainīt, un tur var mēģināt izlikties, cik patīk, bet — ja ir, tad IR, bet ja nav, tad arī nekad nebūs.

Kino Rīga rādītā japāņu filma bija vienkārši ŪBER.

Kamēr skatījos filmiņu, AJJS man sūtīja SMS-us, kas to jau bez tā lieliski eksitenicālo filmu "Vardarbīgais policists / Violent Cop" padarīja vēl sirreālāku. Bļe, vēl pāris tādas filmas, un es vairs nespēšu bez vemšanas skatīties Holivudas moderno produkciju! Piekaušanas ainas tik naivi reālas, kā dzīvē. Puse zāles lietoja allkholu, tas bija tik ņirdzīgi, ka pašā sākmā atskanēja tā forš'ā "Paukš" skaņa,ar kuru attaisa vīna pudeli, pēc tam masveidā skārda korķ'īšu atskūrvēšanas skaņas :-) Man pašam bija Jēģermeisterītis. Puslitrs.

Pēc filmiņas mazliet forši pakomunicēju ar AJJS (Apburoši Jauko Jauno Sievieti), padejoju laikam, uzvedos kā jau man pienākas, ne konstruktīvi, ne destruktīvi, kaut kā pa vidu, un aizgāju pusstundu pēc tam, kad pienāktos (kad pielokos, man nav mēra izjūtas ne komunikācijā, ne laikā).

Tad aizgāju uz dzertuvīti "Sapņi un kokteiļi", izlaku vienu dzērveņu Mojito (my favoourite) un iepazinos ar vienu potenciāli man derīgu meiču, padejoju no sirds (nācās atģērbties, lai nebūtu karsti), iepazinos, bet tad pazudu, jo... apnika.

Gāju mājās. Vienā Matīsa ielas pagalmā vienkārši apgūlos uz asfalta, no'bļāvos, ka atdodu sevi verdzībā jebkuram, kas mani ņems, pagulēju pusstundu uz auksta asfalta uz muguras; kāpņu telpā 2 (divas) reizes iedegās gaisma, bet neviena nenāca mani ņemt/glābt... palika auksti.

Aizgāju līdz policijas iecirknim netālu no Vidzemes tirgus; dauzījos pie metāla durvīm un spiedu namruņa pogu, viņi mani neņēma; neatsaucās. Pajautāju, garāmgājējiem, kā tikt iekšā, viņi ieteica izsist ar akmeni policjas busiņam logu, bet to es neizdarīju, jo 1) bruģa akmeni man neizdevēās izpilēst no kājuma 2) es pats esmu auto vadītājs un man liekas, ka sist logu autiņam ir vienk pretīgi un nožēlojami, tā vnk NEDRĪKST darīt

Aizmeimuroju līc Hesburgerma, npikrku burgeri, sapazinos ar tīņiem kkādā sakarā, atapzinos, atnācu Kolhōzā un tagad drukāu šo psto.

Kā man Sīrupiņ būt ar manu dzīvi un mani pašu, man skaidrā šī dzīve reibj un kad piedzeros tad laikam nemāku justificēt manu eksistenci vairs un ko lai dara.

Tgad iēšu gulēt un lai man Deivs stāv klāt rīt un atlikušājā mūžīņā. Jo pac es vairs sevi nevadu. Kas būs, tas būs.

Ā, un visu laiku vēl klausījos Kraftwerk --- loģikas un tehnikas, saprāta un industrijas bardu --- mūziciņu uz austiņām, bet viņa tikai uzlabo garīgo bet nepalīdz sā kt rīkoties pareizi šņuk.

pašreiz saceru ļoti atklātu meilu maniem šefiem darbā

dzeru zaļo tēju ar medu

jo šoreiz ir paveicies strādāt dzīvu cilvēku, nevis abstraktas megakorporācijas vadībā

ja šoreiz nekas nesanāks, tad par malējo naudiņu nopirkšu 20 litrus stulbā benzīna un braukšu ar savu dzelteno mazo kupeju pie māmiņas Latgalē kartupeļus audzēt un ēst (one way trip; un tad auto sapūs aiz mājas pie eglītēm)

man vairs nav spēka cīnīties PRET MANI PAŠU — šajā cīņā zaudējam mēs abi; oh wait, kas ir tas otrs!?

CIK BĻE VAR BĻE!!!

P.S. paldies, ka jūs esat, es lasu jūsu komentiņus, pat ja neatbildu uz tiem; un jūsu domas padara manas domas skaidrākas ^____^ nopietni jautri pa īstam pa jokam, galvenais darīt, nevis domāt!!!

Darba nedēļa pavadīta. Katru dienu nācu uz darbu ap plkst. 8.35 un kapāju 8 stundas ar pusdienas pārtraukumu.

Ar darba pienākumu veikšanu nesaistītus internetus šonedēļ darba laikā un vietā atvēru 2 reizes — trešdien http://meteo.02.lv mākoņu karti (man bij' jāzin, vai Mangaļsalā vakarā līs), bet ceturtdien — gnome-look.org'ā sameklēju jaunas ekrāntapetes datoram. Nākošnedēļ jāmēģina vispār ne-darba internetus darba laikā neatvērt. Darba devējs godprātīgi pilda savu apņemšanos — maksā man aldziņu; tad nu es pildu savējo — strādāju un nenodarbojos ar blakuslietām. Tas nav daudz prasīts.

Šovakar aizgāju paskatīties uz karuseļiem, kuri blakus Raiņa piemineklim, blakus Katedrālei. Forši, mūzika skan, cilvēki virpuļo debesīs... viens karuselis man ļoti iepatikās, arī Ls 3 nav nemaz tik daudz... Bet nē. Citreiz. Tad vēl mūziku dzirdot un mirgojoši krāsainās gaismiņas redzot, gandrīz paslīdēja kāja uz Vecrīgas pusi, vienu brīdi ļoti, ļoti sagribējās mazliet piedzerties. Bet nē. Vēl nē. Un vispār, ar to alkoholu ir tā, ka viņš ir ļoti garšīgs un man ļoti patīk, bet tad sanāk laicīgi neaiziet gulēt, pusi nākošās dienas nogulēt, nepaskriet un nedabūt dienišķo endorfīnu devu, un tad viss ir slikti. Man to nevajag :-) Bez tam, jau krietnu laiku nav dzerts, tā ka ir iekāriens turpināt. Bet nu es zinu, ka vienu reizi es noraušos no pavadas =)

Tuvojas kārtējais datums, kad esmu dzimis. Nesvinēšu, godīgi sakot, neredzu iemeslu svinībām. Cerams, neviens nesveiks, es jūtos ārkārtīgi neveikli tādos brīžos. Mazliet pārdomāšu nodzīvoto gadiņu, padomāšu, ko vēlos izdarīt nākamajā.

kim ielikusi ļoti foršu bildīti ar augumu un spirāli, tā ir ļoti simboliska un dziļa. Es arī gribu redzēt manu ķermeni līdzīgos rakursos.

Nāk miedziņš, tā ka ap plkst. 22.40 jau laidīšos sapņu liegajā straumē.

Ar vienu aliņu vienam vakaram pietiks — ai, nau jēgas arī no alko, ja tā padomā, ech. Atvēru iebiezinātā piena bundžiņu.