ufff
man šitais prieks ir 1x dzīvē darīts. Dziļā bērnībā. Vēl tgd atceros to drausmīgo šprici un briesmīgo sajūtu. Neatceros - sāpes vai kas, bet bija briesmīgi :D
Gan jau, ka šobrīd tur ar būtu ko skalot (jo man pa žizņi viss sērs lien iekšā, nevis nāk laukā no ausīm), bet nu es atceros to šprici, turpinu pretēji visām ārstu norādēm bakstīt to sēru laukā/iekšā ar ausu kociņiem (jo citādi nejēgā niez) un iešu vēlreiz uz šitādu procedūru tiešām tikai, kad būs mono-dzirde. :D
//paldies par uzmanību!