Es netiu, ka tā var juties VISU fakin laiku.
Bet mok es arī esmu depresīva.
Bet nu come on - imho katram reiz pa reizei uznāk viss ir slikti dienas, neko negribu dienas, viss kaitina dienas, dīvei nav jēgas dienas, neko nevaru izlemt dienas, neko nevaru izdarīt dienas. Par "viss ir slitki, dzīvei nav jēgas" dienām man reiz psihologs teica, ka ja esot mazāk par 2 ned, tas esot ok, ja vairāk - ķip tad jau sākot ārsti teikt, ka depesija. Par pārējām - nez.

Tad jau AD būtu jādzer šķiet kādiem 80% cilvēces. Vai nezinu - cik. Depresija nepiezogas, ja ir jācīnās par izdzīvošanu on a daily basis. Ja cilvēkam ir laiks domāt, viņš dadomāsies līdz jebkam.. Man tā šķiet. Un nedēļām nemazgāti mati vai pārtikšana no kkādām kripatām ledusksapī/plauktā imho NAV izdzīvošanas cīņa..

Par to skriešanu arī. Paskatījos savu endo - kad man gadā ar visādiem sportiem savācās >13000km, es biju DAUDZ lielāks saulstariņš, mazāk aizkaitināma utt. nekā tgd, kad sanāk bik pāri 2000km.. Tak što - mok vnk ir par maz skriets? :D