Ugunīgs eņģeļi krita
Ugunīgs eņģeļi krita; dziļi pērkons velmēto ap viņu krastiem; dedzināšana ar ugunsgrēki Orc.

Blade Runner - Wikiquote

Biosphere -- Fires Of Orc II - YouTube

Man ļoti patīk Biosphere, vēl joprojām. Ne tikai mūžslavenais Kobresia (man šķiet, ka attiecīgā žanra popsīgā huiņa, jo vienu brīdi to iekļāva visos miksos -- es gan to konstatēju krietni vēlāk, bet nu tas ir iekļauts daudzos miksos un tas ir fakts) -- akdies, kā es uz to pavilkos tad, kad biju bezdarbā, ziemas tumsā kolhozā vientulībā un apātijā un atklāju to kādā miksā un klausījos to atkal un atkal un atkal; tajā pašā miksā atklāju arī Desiderii Marginis (tur bija gabals no Seven sorrows).

P.S. Joka pēc tikko atkal uzliku Kobresia -- jā, tirpas pār muguru un zosāda uz pakauša. Man -- ļoti spēcīgs gabals, es pat nezinu, kāpēc. Citam -- gabals kā gabals, meh droši vien. Man -- antimeh :-) Kaut kā paķēra toreiz. Tā mugurtirpu reakcija jau ir izskaidrojama, tur nav nekāda brīnuma: Anatomically distinct dopamine release during anticipation and experience of peak emotion to music : Nature Neuroscience : Nature Publishing Group (populārāk sagremots, piemēram, te: Why Does Music Give Us Chills? | Mental Floss).

P.P.S. Šovakar esmu iedzēris, tāpēc paturpināšu. Biosphere - The things I tell you - YouTube. Kā es iepazinos ar Twin Peaks. To raidīja kāda, šķiet, Baltkrievijas televīzija. Sestdienās, vēlu vēlu vakarā, ap pusnakti. Mums (Latgalē) bija melnbaltais televizors. Antenu bija nolauzis vējš, un tāpēc to aizstaja folijas veidojums uz sekcijas. To Baltkrievijas raidītāju varēja uztvert vakaros, uzkāpjot uz sekcijas un pagriežot pseidoantenas elementus. Uztveršanas kvalitāte stipri mainījās atkarībā no laikapstākļiem. Televizors bija zilbaltais (melnalto televizoru nav; tie patiesībā ir zilbalti). Un tā es iepazinos ar Twin Peaks -- pavisam nejauši. Es biju palaidis garām pirmās divas sērijas, tāpēc visi notikumi man šķita vēl jo mistiskāki. Kāds tam sakars ar Biosphere - The things I tell you? Neteikšu :-) Viskrutākais citāts gan ir biosphere - 06. hyperborea (substrata) [1996] - YouTube

P.P.P.S. Man ir bail tagad lejuplādēt un noskatīties Twin Peaks wēlreiz -- ļoti negribas sabojāt to bērnības milzīgo mistiku. Un aģenta Deila Kūpera varenību. Un tā ļaundara trakumu, kur viņš ar savu paverdzināto pakalpiņu staigāja zirga kostīmā divatā. Un beigas ar zirnekļiem būrī un būra turētājauklu pakalpiņam zobos.

Track 6: Hyperborea - speech from Twin Peaks (same episode) from the scene where Major Briggs explains his vision to his son, Bobby:
"This was a vision, fresh and clear as a mountain stream, the mind revealing itself to itself. In my vision, I was on the veranda of a vast estate, a palazzo of some fantastic proportion. There seemed to emanate from it a light from within, this gleaming, radiant marble. I'd known this place. I had in fact been born and raised there. This was my first return. A reunion with the deepest well-springs of my being. Wandering about, I noticed happily that the house had been immaculately maintained. There'd been added a number of additional rooms, but in a way that blended so seamlessly with the original construction, one would never detect any difference. Returning to the house's grand foyer, there came a knock at the door. My son was standing there. He was happy and carefree, clearly living a life of deep harmony and joy. We embraced, a warm and loving embrace, nothing withheld. We were, in this moment, one. My vision ended and I awoke with a tremendous feeling of optimism and confidence in you and your future. That was my vision of you. I'm so glad to have had this opportunity to share it with you. I wish you nothing but the very best in all things."

P.P.P.P.S. Pete Namlook & Geir Jenssen - A Way To Focus The Mind (The Fires Of Ork 2) - YouTube

The whispering voice was coined from Star Trek Voyager (Scorpion Part 1).
It sounds: "There are times, Catarina, when I find myself transfixed by a shadow on the wall, or the splashing of water against a stone.... I stare at it, the hours pass.... The world around me drops away, replaced by worlds being created and destroyed by my imagination.... A way to focus the mind." -- apmēram tā es jūtos, kad man izdodas uzķert plūsmu un programmēt brīvi, un aizrautīgi, un aizmirstot pasauli, un tad patiešām nepamani, vai austiņās mūzika skanēja vai nē. Tas gadās tik reti. Tas ir tik saldi. Viss pārējais ir eksistenciāls sviests.

----------------------------------

Mana mīļā mūzika, manas mīļās mūzikas teksti man jau sen ir devuši atbildes. Man tikai ir bail izmest visu, visas lietas, visu lieko, un palikt ar mazumu un laimi. Tā man šķiet. Bet es nezinu un šaubos.