Miegs A. Briāna ielā, 2 neskrieti rīti, dzīves mājieni
Pamodos un piecēlos plkst. 8.00, gulēt biju gājis plkst. 22.30.
Gulēju mazliet labāk, nekā Brīvības ielā, bet ne ideāli... Viens no faktoriem bija pašķībais matracis (man bija slinkums stiept savējo, tā nu izmantoju jau tur esošo. Mistake. Slinkums neatmaksājas.
Šovakar būs 2. mēģinājums — aizstiepšu sava dīvāna matraci un gulēšu uz tā.
Bet nu godīgi sakot, šobrīd mazliet izskatās, ka ar to A. Briāna ielu nekas nesanāks :-/ Nu labi, nestrebšu karstu, turpināšu testus :-)
— — —
Toties man būs pieredze istabu izvēlē :-D
— — —
Kāda no visa šī ir jēga, ja es nevaru uzcelties uz plkst. 6.30 un iet skriet? Malējo (jā, malējo, nevis pēdējo, sajūti niansi) reizi skrēju otrdienas rītā. Tātad jau 2 skriešanas rīti izlaisti — vakar un šodien. Būs jāskrien šodien vakarā, lai kaut cik forma saglabātos... un būs karsti. Nu nekas. Lai slinkumiņš pasvīst.
— — —
Man ir tāda sajūta, ka man dzīve kaut ko mēģina pateikt. Vispirms tā rādīja kaut kādas bildītes un māja ar rokām; pēc tam čukstēja; vēlāk dzīve sāka runāt pilnā balsī; tad bļāva; tagad sāk vālēt ar lielo bomi — un gaida, kad man beidzot pieleks. Bet man nepielec!
— — —
Bet mans pašlepnums gan tiek iedragāts un drupināts... Laikam esmu to pelnījis.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: