sūda nedošanas diena #1 (droši vien arī pēdējā, zinot mani)
Gribēju celties plkst. 8:00, bet ļoti nāca miegs. Ir ārkārtīgi grūti nedot sūdu, ja esmu neizgulējies un jāceļas. Tāpēc necēlos. Mācība -- nedot sūdu kad neesmu izgulējies un jāceļas nav man iespējams, tas ir t.s. neiespējamais pārbaudījums, to vienkārši nav jādara. Neatrisināms konflikts, -- vienkārši nevajag tā darīt. Viss.
Ap 10:00 piecēlos, gribēju nedot sūdu un doties uz darbu, bet iestājās neliela iekšējas panikas lēkmīte un sāku dot sūdu. Sapratu, ka nevar vienkārši neko nedarīt un nedot sūdu, tas nestrādā. Darīt to, kas patīk un nedot sūdu, tā tas strādā. Noskrēju 4 kilometrus, iegāju dušā, jūtos labi un brokastoju un nedodu sūdu. Un ja mani izmetīs no darba, tāpat skriešu, ēdīšu brokastis un nedošu sūdu. Pietiek.
Tagad vēl būs viens pārbaudījums -- gribēšu ieliekties manai internetu lasīšanas atkarībai, bet man navajadzētu tai ļauties un vajadzeetu nedot sūdu par tiem internetiem. Patiesībā jau es darbā nogurstu ne jau no darba, bet no internetu lasīšanas un no vainas apziņas, ka neko nepastrādāju, tas ir kaut kā neproduktīvi viss, vajadzētu vienkārši nedot sūdu. Tā izskatās, ka no šī vienādojuma derētu izsvītrot internetu lasīšanas atkarību, ne jau darbu, lol.
"Šausmīgi briesmīgi iegrieza, šausmīgi briesmīgi iegrieza... piegriezās... tas nekas, ka ikdiena piegriezās, bet tas nekas... bet tu jau tāpat nevari apstāties, apstāties... bet tu jau tāpat nevari apstāties, apstāties..."
Un man ir pusbumbieris, salds, garšīgs, sulīgs =)