te jābūt subjektam, bet nevaru iedomāties ko te rakstīt
Vārdu sakot, esmu pālī, un ir interneti — tātad kārtējās [bezjēdzīgās] grēksūdzes cibā. Ticam'ības moments arī zūd, jo domas vairs nav asas un precīzas.

Par to iepriekšējo dēmonu=ierakstu.

Nu ir tā, ka patiesībā vienā brīdī ir iestājies tā, ka mani neinteresē normāli, mierīgi, loģiski un saprātīgi cilvēki. Mani interesē dēmoni cilvēkos. Cilvēki ar dēmoniņiem pavadā, cilvēki izmainītos apziņas stāvokļos. Pagaidām gan ir veicies, neesmu uzrāvies ar īstiem/īstām loco, es esmu tik vājš, es to nespētu izturēt, vārdu sakot ir veicies ar cilvēciņiem, kuru dēmoni ir kā kaķīši, skrāpē un kož, bet nopietnus postījumus nenodara, taču uzmundrina, stimulē kaut ko, jo sāpes (nelielas) ir vienīgais, ko īstenībā jūtu, bet īstas sāpes nespēju pārciest (pajautājiet manai zobārstei, kura pat urbjot mirušus zobus man šļircē anestēziju, jo zina kas un kā ar mani).