Ļeņingrada/Daksis
Biju uz Imanta Dakša koncertu Ļeņingradā. Prātā iekrita divas dziesmas: 1) pirms pārtraukuma "es mīlu tevi dzīve, neizvaro mani, bet ja izvaro, tad pirms vai pēc tam samīļo" (vai kaut kā tā), tuvi; 2) pēdējā "dziesma", tā nebija dziesma, drīzāk gan tāds aktīvs dzejoļa lasījums par televizoru, kurš rāpo un tā.

Kopumā man patika. Nekad agrāk nebiju bijis uz kādu I. Dakša koncertu, tāpēc bija interesanti. Bet vispār — kaut kā nepaķēra. Varbūt biju par maz iedzēris...

P.S. Izdzēru divus (gandrīz, otru līdz galam neizdzēru un atstāju uz klavierēm) 0,5 L alus kausus. Pa ceļam uz mājām Blaumaņielas nočņikā iepisu vēl 50 gramus šnabja, jo tā prasījās.

P.P.S. Vēl I.D. ir pareiza miesas uzbūve — neliels augumā, trausls un kaulains. Tā jāizskatās cilvēkam.

P.P.P.S. Ar jaunām sievietēm šoreiz sarunas neuzsāku, vienk. negribējās un arī tā īsti variantu nebija, vakars vēl agrs bija, dzēruma pakāpe zema.