Vuvuzela nedzirdētā, pienenes neredzētās, reālitāte zūdošā
Vēl viens garlaicīgs, bezjēdzīgs fuck-ts no manas dzīves: es nezinu, kā skan vuvuzela :-)

Reāli nekad neesmu dzirdējis. Ceru, ka arī nedzirdēšu :-)

— — —

Arī pienenes šogad nepamanīju. Ne kā ziedēja, ne kā pārziedēja un pūkojās.

— — —

Tātad eju pareizajā virzienā — arvien tālāk no reālitātes. Vēl tik izdomāt, kā ar visu šito uzturēt savu ķermeni un prātu — kalorijas, minerālvielas, vitamīni, dzīves vieta (šī jēdziena dekompozīciju tagad te neveikšu, kaut vajadzētu patiesībā, labs prāta vingrinājums), dažas lietas, ko esmu parādā (hmm, atkal vajadzētu dekompozīciju) citiem cilvēkiem.

Tobiš, dīvains es jau esmu. Tagad vajag kaut kādu impresīvu skill’u iemācīties, kaut ko dīvainu sākt darīt, lai nebūtu tikai tupi dīvains, bet oxujenno dīvains :-) Šīs vēlmes izcelsmi arī vajag dekompozicionēt un izķidāt — neticu, ka tas ir tikai pārošanās instinkts.