Garastāvoklis:	apathetic
Mūzika:	klusiņām skandās šņāc fōns

Peigdeināaax
Ir piektdienas vakars. Nakts no piektdienas uz sestdienu. Plkst. 1.53 naktī.

Esmu skaidrā. Vakar nedzēru, šodien nedzēru. Vispār. Tāpat vien. Izrādās, ka varu arī nedzert. Nu un nedzeršu ar' vēl 5 dienas, lai nedēļa skaidrā sanāk.

Izgāju laukā, smēķēju, skatījos uz iedzērušajiem cilvēkiem, kā arī divu veidu jaunām sievietēm — sapostajām cacveidīgajām un hipsterīgajām. Mazliet nav skaidrs, ko viņas un viņi ielās meklē, ko cer atrast?

Gulēt iet negribas — zinu, ka tāpat neaizmigšu.

Iedomājos, ka es varētu rīt nopirkt jaunu portatīvo datoru — tad dažas dienas varētu spēlēties, instalējot linuku un tā. Jēgas ta no tā nekādas, vai man linuku un datoru dzīvē trūkst? Meh.

Nav nekādas motivācijas kaut ko darīt. Kāda starpība, kur vienam nīkt — jaukā komunāldzīvokļa istabiņā, personīgajā dzīvoklī, dārza ieskautā privātmājā vai siltā pludmalē. Esmu tik garlaicīgs, ka man pat pašam ar sevi ir garlaicīgi, kur nu vēl citiem cilvēkiem ar mani.

It kā zinu, kādus soļus būtu jāsper, lai mainītu manu dzīvi uz interesantāku, bet... neizdosies taču. Nekad nav izdevies.

Nu nekas. Pamazām, pamazām. Jo nekas slikts jau nav noticis — ēst ir ko, dzīvot ir kur, ko mugurā vilkt arī ir, veselība laba. Tā ka nav ko stresot. Ja man vēl izdotos sakārtot sevi tā, lai es varētu 8 stundas dienā jēdzīgi strādāt, tad es atrastos uz pavisam cietas zemes jau.

* * *

Cehā šodien jauks raksts — Reizēm labāk nevajag | Cehs.lv, pie raksta šī jaukā bildīte, kura visnotaļ ir pelnījusi būt manā cibā ar':