zelta pilsēta / Grebenščikova dziesma
tur mani sagaidīs ugunskrēpjains lauva
un zils vērsis, piepildīts ar acīm

— — — 

tas viss māns ilūzija

es zinu, ka vajadzētu dzert, konvertēt vēl atlikušos materiālos labumus alkoholā un dzert un klausīties Radio Naba naktīs un dzert un, kad viss beisies, nocitēt kādas dziesmiņas vārdus un IZBEIGT visu

— — —

un tas viss ir meli, es nevaru šobrīd, šodien dzert, es drīkstu tikai iet gulēt, es drīkstu tikai ieslīgt gadu desmitiem ilgos maldos yb uen= un iemalkot malziet šmigas un rīt izlikties ka atkal viss ir labi un baudīt pa miligramam, kamēr galdi sen jau klāti
————


ilūzijas nesapratne meli [veltīgas] cerības [liek [[censties]] dzīvot]]

— — — — —

akdies, es negribu strādāt, es negribu priecāties, es negribu ceļot, es gribu tikai klausīties melanholisku mūziku naktīs un būt silts un sauss un / es nespēju attīstīties, mani kaitina viss, viss, viss, viss, nākotne man ir tikai ilūzija un panākumi nesasniedzama fikcija