"Kad uzbūvēšu sev šo platformu, tad jau varēs domāt par jūtām, hobijiem, attiecībām un atļauties tādu greznību kā havot viedokli par lietām. Varbūt."

eeeu, šito domu gan labāk met ārā no galvas. beidz visu laiku atlikt visas lielās un mazās labās lietas, un domāt, ka neesi tās pelnījis, jo "tāda-un-tāda-īpašība-neatbilst-normālo-cilvēku-klišejām".
neviens nav normāls, katram savi prusaki, atkarības un atpalicības kaut kādās jomās. visu varēt un zināt nekad nav iespējams. vienkārši samierinies, ka Tev ir citādāks ritms, un priecājies, ka Tev ir darbs, kas to pieļauj (es arī tā gribētu!). un, kad pārējā laikā sāksi pa īstam dzīvot, uzradīsies ari motivācija kaut cik pašdisciplinēties.
bet pagaidām šis ir tāds neveiksmei lemts variants - vislaik gāzīsies atpakaļ grāvī, jo nav jau nekā, ko pazaudēt un kā dēļ iespringt. :)

sorry par moralizēšanu, vienkārši pašai ir bijis tāds tupais periods, kad liekas ka "neko nedrīkst, jo esmu lose (nepabeidzu augstskolu)". pārāk daudz enerģijas aiziet sevis šaustīšanā, ko var izmantot daudz foršāk.

cheer up! ;)