Es domāju, ka ir divu veidu cilvēki, vieniem 24/7 patīk, bet citiem (9 — 5) * 5 :-)

Tur nau vērts strīdēties — nu var jau, ja ir vēlme, salasīt pozitīvos un negatīvos aspektus katrai pieejai :-)

Es jau arī gribēju noformulēt, ka “9 — 5” NAV viennozīmīga verdzība (te cibā bija tādi viedokļi, ka ofiss ir nāve un vispār un eh un fuj)! Tur ir milzīgs BRĪVĪBAS aspekts arī — zvaniņš nozvanīja, un esi brīvs — un ja vēl veicamais darbs patīk un maksā pieklājīgi :-)

Ir tak kaudzēm piemēri par visādiem rakstniekiem un māksliniekiem, kas nestrādāja birojos, bet viņiem bija savs noteikts dienas un darba grafiks — un tas ir gandrīz tas pats, kas “9 — 5”!