viņa virtuvē smēķē un līst lietus
Pretējās mājās logā spīd gaisma. Virtuve. Jauna sieviete smēķē cigareti pie galda, ik pa brīdim izpūš dūmus un nokrata pelnus. Viņa ir tērpusies melnā krekliņā un melnos šortos. Pieceļas, pazūd. Pēc mirkļa logā nodziest gaisma un pretējā mājas siena tagad ir tumša un tukša.

qgmr101 šobrīd — ir gandrīz plkst. 1.00 naktī — atrodas darba vietā, birojā. Cer vēl salāpīt pagājušās nedēļas nekā nepadarīšanu. Ne pirmo reizi tā, šo daudzo gadu laikā tā ir bijis desmitiem reižu. Darbs šobrīd nevedas. Šī nakts varbūt vēl būs kaut cik jēdzīga, taču rītdiena šobrīd jau ir iznīcināta: būs miegainība, trulums, karstuma un aukstuma viļņi un pārējās negulējuša cilvēka pazīmes. Un neviens pats visā šajā pasaulē viņam nepalīdzēs, ja pats nejēgs sākt rīkoties saprātīgi. Jo citādi viņš turpinās labas idejas un labi iecerētus darbus pārvērst prokrastinācijas un nožēlas, slikta garastāvokļa un vispārējas bezcerības dubļos; sēt skumjas un nomāktību šajā pasaulē.

Aiz loga līst lietus.

Saņemies, qgmr101, neskumsti. Debesis raud tavā vietā, lai tu varētu pasmaidīt, saņemties, izdarīt; un turpmāk rīkoties saprātīgāk.

Un vispār, visas qgmr101 kļūdas ir no tā, ka dara ar piespiešanos, tāpēc, ka "vajag", tāpēc arī neko negribas darīt, pat to, kas ļoti ļoti patīk.

Kā lai iekonservē šobrīdējo bezcerību, kā lai to noliek redzamā vietā, lai katru reizi, kad sagribas atkal darīt muļķības (teiksim, strādāšanas vietā lasīt internetus), atliktu tikai uzmest aci un vēlme muļķoties pārietu; atnāktu vēlme priecāties!

P.S. Un Hesburger barība ir samērā mēslīga. Divas diennaktis pārtiku no paša pagatavotiem ēdieniem: griķīšiem, salātiem, vārītām olām un ceptiem kartupeļiem, un organisms, vēders, jutās daudz daudz labāk, vieglāk. Pirms vairākām stundam ieēdu rudzu rikas burgeri un frī kartupeļus no hesīša, un viss, pilnīgi gandrīz uzreiz varēja sajust, ka šāda veida pārtika ir galīgi garām. Pilnīgi tāda fiziska sajūta, ka ēd tik daudzreiz sliktāku ēdienu nekā pirms tam.