Mētājos pa gultu
Vakar padzēru Tereško miega tēju ar medu, aizgāju gulēt ap plkst. 24.15.

Šorīt pamodos plkst. 9. It kā jutos izgulējies, it kā varētu celties... bet... atkal aizvēru acis un snaudu tādā kā pusmiegā līdz 11-tiem. Arī tagad esmu ievilcis laptopu gultā... Negribas mazgāties, negribas vārīt auzu pārslu putru, negribas nekur iet — jo viss taču jau nokavēts un viss iekavēts un viss par vēlu un vispār...

Baiļu nav. Ir tikai kaut kā... skumji... bet savā ziņā arī labi — galu galā, gulēt, mētāties pa gultu man patīk — tad jau es šobrīd daru to, kas man patīk :-)

Vajadzētu Gribētos izveidot savā dzīvē tādu kā rāmīti, kas man ļautu uztraukties par nodarboties ar sadzīviskām lietām noteiktos laikos, un tad noteiktos laikos strādāt, noteiktos laikos mācīties, noteiktos laikos izklaidēties (izklaidēties arī vajag ir ļoti patīkami). Dzīve pēc grafika būtu būs tik jauka un viegla!!!

Faktiski tāpēc jau šis puksts top, lai es pats neaizmirstu, kādā purvā esmu iebraucis ar šito dzīvi bez plānošanas, noteiktības un konkrētības. Ar visām šīm ilūzijām...

Smaidu. Kāpēc raudāt? Kā ir, tā ir, un ir labi. Tagad un Te.

Ir plkst. 11.11 — smuki cipariņi rindā. Labs laiks, lai pieceltos, nomazgātos, izvārītu auzu pārslu putru un sāktu kaut ko mainīt savā dzīvē :-)