Dabas kļūdai ir vieglāk
Ja es pieņemu, ka es esmu dabas kļūda, anomālija, kurai nemaz nebija paredzēts eksistēt, dzīvot — tad man kļūst daudz vieglāk, tas daudz ko izskaidro; tas noņem atbildību no manis paša [vārgajiem] pleciem. Es esmu tikai nejaušība, kura pastāv tik ilgi, cik pastāv, vienkārši [mūsdienu] sabiedrības pārspīlētās empātijas dēļ. Jo ātrākais aprij lēnāko, izdzīvo tikai stiprākie, un tas ir normāli.