otrdienas vakara nieki
Sestdiena bija lieliska, taču jau kopš svētdienas atkal esmu iekritis apātijas un "es nesaprotu šo pasauli un manu vietu tajā un tāpēc man ir ļoti šausmīgi bail un es nespēju neko produktīvu darīt" režīmā. Ne tu, cilvēks, spēj gulēt aiziet normālā laikā (jo bail, ka atkal būs bezmiegs un acu priekšā tīsies visas dzīves negatīvās pieredzes stundām ilgi), ne laicīgi piecelties (jo, lai beidzot pieceltos, ilgi un mokoši jāuzbūvē galvā milzīgi gara loģisku secinājumu ķēde, lai pamatotu, kādēļ vispār ir vērts celties).

Tagad dzeru alkoholus (rumu ar kolu) un skatos britu dokumentālās filmas, tas vienmēr palīdz* :-)

* Palīdz tikt pāri galvenajai eksistenciālajai (brutālā nozīmē: barība, apģērbs un pajumte) problēmai "es nespēju neko produktīvu darīt"