Es un Nordea Rīgas maratona treniņš Mežaparkā, 2010. gada 16. maijā.
Tātad, šodien, 2010. gada 16. maijā, notika kārtējais Nordea Rīgas maratona treniņš.

Plkst. 7.00 nozvanīja modinātājs. Ignorēju to — aizmigu atkal, šī nedēļa tāda paskopa ar miegu sanākusi, tāpēc organisms prasa gulēt. Patiesībā velti ļāvos miegam, jo kaut kādi murgi rādījās.

Plkst. 9.00 atvēru acis, paskatījos, ka ir jau 9! Debesis apmākušās, bet nelīst. Sapratu, ka uz treniņu jādodas, lai tur vai kas! Noskaloju rīta nīgrumu ar aukstu dušu, ātri apēdu banānu un padzēru citrōna sulu. Ar brillēm negribēju skriet, tā nu ieķeksēju acīs iekšā kontaktlēcas un biju gatavs doties.

Starp citu ar lēcām sanāca tā interesanti — parasti es samērā ilgi pīckājos ar tām, kamēr izdodas tās ievietot acīs. Šoreiz bija savādāk, brutāli iebāzu tās acīs — jo nav taču laika, jādodas skriet —, tas nekas, ka drusku grauž un tā — pārgāja :) Laba motivācija nepīckāties :)

Plkst. 9.44 iekāpu 11. tramvajā pie Bērnu Pasaules, devos uz Mežaparku, kur biju ap plkst. 10.10. Šķiet, ka es un vēl daži cilvēki bija pēdējie, kas ieradušies, bet vēl nekas nebija sācies. Grūti pateikt, cik cilvēki bija ieradušies, teikšu — ap 100. Viss sākās pēc 5 minūtēm, ap 10.15.

Tikām iepazīstināti ar pieaicinātajiem guest stars, diviem vīriešiem-ultramaratōnistiem, kas ir skrējuši baigos gaisa gabalus, kādus un kur tieši, to arī teica, bet es neatceros ^_^

Sekoja iesildīšanās — man tas bija ļoti vērtīgi, jo es tikai nesen esmu sācis skriet, un pirms tam mana iesildīšanās aprobežojās ar 30 pietupieniem, bet šeit, treniņā, forši visu parādīja.

Tad sākās 4,5 km skrējiens pa Mežaparku. Šoreiz kaut kā viegli skrējās, nevienu reizi nebija sajūta, ka nenoskriešu vai ka kaut kas sāpētu, apbrīnojami. Man šķiet, ka mans vieglākais skrējiens līdz šim! Laiku neuzņēmu. Finišā ierados apmēram pēc tam, kad bija finišējusi ap 1/3 dalībnieku.

Pie finiša dalīja ūdens pudeles un arī maizi iepakojumos; ūdens bija super, bet par maizi nesapratu, kā tas bija domāts, pliku maizīti grauzt vai kā ;)

Kopīgi atsildījāmies, arī tas man bija kas jauns, un, jāsaka, patīkams!

Pirmo reizi skrēju tik lielā "barā", tā man ir jauna, interesanta pieredze. Man patika, paldies rīkotājiem :)