05:37
Un tad, gandrīz sešos no rīta, kad esmu skatījis pasaulē lieliskākos jokus un lasījis ļoti gudras grāmatas, bet gudrāks neesmu ticis ne par matu.

Ļoti ļoti ļoti gaidu miegu.

Gribu, lai mans saprāts pazūd saldajā miega kōmā un neko nejūt vairs. Stundas. Stundām ilgi.

Kad pamodīšos, man baudu sagādās ledusauksta duša un vienkāršs ēdiens. Tad jau redzēs. Varbūt arī vienkārša, cilvēciska mijiedarbība, kuru velti vērtēju tik zemu, bet kas ir labākais un skaistākais, kas šajā pasaulē ir.

Tā notiek vienmēr.

Arlabunakti.

P.S. Tagad esmu šmigā un jūtos lieliski. Kurš kan par to būtu šaubījies.