Apātiskā melanholija
Ir tā, ka izmaiņām sevī jābūt dabiskām un organiskām, brīvi nepiespiestām.

Pagaidām ir apātija, sēžu tumšā istabā, dzeru zaļo tēju, lasu interenetus, klausos mūziku, man nav darba un mazliet uztrauc tas, ka naudiņas ir palicis pavisam maz.

Gan jau kaut kā. Kad prātam apniks šis stāvoklis, prāts aizies pa citu taku.

Vispār derētu atrast gan kādu darbiņu, ar Ls 300 mēnesī pilnībā pietiktu... bet pēc pavasara fiasko darba sakarā, kur sanāca izgāzties, jāpadomā. Jāsaprot, kāpēc tā sanāca. Kaut gan jau esmu sapratis...

Jāsaņemas. Organiski un dabiski.

Vienīgais kaut kā stulbi, ka negribas kontaktēties ar cilvēkiem. Nu, ja negribas, tad laikam arī nevajag. Kad sagribēsies, tad.

Zin' kā — ir forši, kad cilvēki ir darbīgi un priecīgi, nevajag viņiem traucēt tādiem būt :-)