Es esmu mazliet satraukts par rītdienu. Vai nu piecelšos ap plkst. 6.30, paskriešu, aiziešu uz darbu laicīgi, darbā normāli pastrādāšu. Vai arī tas nenotiks, un tad būs pavisam skaidrs, ka mana pasaule, kā es to iedomājos, ir sabrukusi un jāceļ jauna (lai ko arī citi teiktu, ko gan citi var zināt, kā un kas man ir!!!), ja būs spēks.

Ko lai dara tagad un te? Jāsaber katliņā auzu pārslu putras sagatave, jāuzliek modinātājs un jāiet gulēt. Neko vairāk es nevaru izdarīt. Varbūt neko vairāk no manis neviens arī neprasa :-)

* * *

Dažreiz gribas būt to normālo cilvēku starpā, kuriem ir vidusskola un augstskola, pēc tam 9-5 darbs, dzīvokļi, mājas, mašīnas un sievas un bērni.

Un tad saprotu, ka man tā nav/nebūs.

Bet tā īsti laimīgs (pašizpausties!) varēšu būt tik tad, kad absurdās un neiespējamās vēlmes palaidīšu vaļā.

* * *

Nez, cik eksistenciālas huiņas es te vēl sarakstīšu, pirms beigšu veikt šos nebeidzamos dzimumaktus (sk. "pist") ar savām smadzenēm un sākšu dzīvot :-)