Pa rampām ar skrituļiem, jā!
Devos pabraukāt ar skrituļslidām. Visirms pabraucu tepat pa blakus ielām, bet pēc tam aizbraucu uz Grīziņkalna skeitparku. Sākumā tāpat vien pabraukāju pa asfaltu. Tad palika garlaicīgi un sāku apgūt rampas. Izbraucu gan tikai zemākās — jo bail taču!

Viens puika baigi labi brauc, arī mani pamācīja un iedrošināja. Un iemācīja man T-stop'u, tas nekas, ka man tas pagaidām vēl nesanāk :)

Biju pārsteigts, ka pa rampu var tik labi braukt ar fitness slidām, patiesībā visi puikas tur tā brauca, pie kam viņiem slidām tikai 2 riteņi, nevis 4. Un neko, nesās ka prieks :) Tā ka, vajag tikai gribēšanu, slidu veids nav svarīgs — fitnesa vai speciālās t.s. agresīvās.

Kopumā man šī stunda pa rampām vairāk deva stabilitātes un līdzsvara izjūtas ziņā, nekā visi līdzšinējie gadi ar epizodisko šad tad slidošanu!

Kopumā 2 reizes kvalitatīvi nožāvos uz asfalta, otrā reize bija sevišķi jauka, ar ripošanu :) Principā man ir gan ceļu, gan plaukstu sargi, bet bija palikuši mājās — nākamreiz noteikti tos paņemšu līdzi. Redzēs, kā man rīt ies ar minimaratōna treniņskrējienu Mežaparkā, vai nesāpēs ceļi no šodienas kritieniem ^_^

Kaut kāds apkopojums:
— samērā nopietni kritieni: 2
— laiks: plkst. 9.30 — 11.30
— ko iemācījos: 1) rampas ir labi! 2) jāvelk ceļu, roku sargi 3) t-stop pamatus