Elektro ne-fail / not yet e. win
Kā par brīnumu, vadu vilkšana un āķīšskrūvēšana beidzās nevis ar milzīgu katastrofu, bet tīri normāli.

Tiesa gan, tagad manu istabiņu apgaismo 2 spuldzītes, nevis 3 vai pat 4, kā plānots (apnika šodien ņemties).

Procesa vidū man radās šaubas, vai manas izdomātās spuldzīšu atrašanās vietas ir labas un pareizas; bailes, šaubas, neticība. Bet tad vienkārši turpināju, kā biju iecerējis.

Sanāca mēreni kroplīgi, kā jau vienmēr. Bet spuldzītes spīd. Tas ir galvenais.

Šobrīd nez kādēļ ļoti ļoti ļoti ĻOTI bļ*e niez āda. Ieiešu dušā. Varbūt palīdzēs. Duša. Manai ādas niezei. Aiziet pāriet.

Kopumā jauki pavadītas divas stundas. Vislabāk bija tad, kad spīdēja tikai viena spuldzīte, bardaks nekrita acīs tik ļoti :-D

— — —

Es tā padomāju par depresīviem cilvēkiem. Man liekas, ka viņus vajag nošaut, lai nemokās. Jo nevar saprast, ko ar viņiem darīt, kā palīdzēt. Viņi vienkārši ir attention whores un speciāli sadrūmst, lai tikai viņiem kāds pievērstu uzmanību, jo ne ar ko citu izcelties viņi nespēj. Oh wait :-D

— — —

Tagad iešu siltā dušā, pēc siltas dušas labi nāks miegs. Gulēšu labi. Tā būs.

— — —

Mani malējā laikā brīžiem māc bailes un šaubas par manu nākotni. Es patiešām nezinu, kāpēc tā — nekas taču neliecina par to, ka man būtu šobrīd nestabils dvēselisks stāvoklis ;-)

Alkohols pret šādām muļķīgām nepašsajūtām labi palīdz, bet, tā kā esmu apņēmies līdz 13. jūnijam to nedzert, tad nu vienkārši rezignēti domāju par to, ka nav jau vērts uztraukties par to, ko nevaru mainīt, un nomierinos :-)