Garastāvoklis:	numb
Mūzika:	Jāj pa ceļu pasaciņa

Pinokio grib brālīti. Ņem koku un taisi! *
Diena — totāls mēsls pašajūtas ziņā. Smadzenes pilnīgi nestrādā. Protams, lai arī miegs bija ciešs, tomēr 4 — 5 stundas ir daudz par maz, lai izgulētos. “Cieši un atspirdzinoši” my ass.

Darbā arī kā par spīti nav neviena “ar muguras smadzenēm taisāmā” uzdevuma, visi tādi, kur jādomā. Mocījos 6 stundas, atmetu ar roku, un atnācu mājās. Citu dienu pastrādāšu vairāk, kad būšu izgulējies un smadzenes strādās. Galvenais, ka miegs nenāk, bet smadzenēs tā tipiskā “vatesbetona” sajūta.

Par vakardienu vispār nezinu, ko domāt. What happened!? Tā kā no saites būtu norāvies. Šķiet, ka bija arī jautri brīži. Zinu, ka bija arī supertizlie — sagribējās izlaist no sevis mazliet to devianto personu, kas tur iekšā sēž. Lai paelpo.

Tagad pārģērbšos, palīmēšu uz sienām krāsotāja līmlenti, ap plkst. 21 iešu gulēt. Yip-kee-yay :-/

Ā, un vēl šodien visu laiku gribējās ēst. Ko es arī darīju. Maizītes tur pirku, pusdienās divas reizes gāju, tagad arī kaut ko pacepšu. Ēst gribas.

* Kaut kā apmēram tā bija rakstīts uz reklāmas plakāta.