Tev taisnība, februāris no marta atšķiras tieši ar to, ka februārī biju bezdarbnieks, bet martā strādnieks.

Pārdomas raisa fakts, ka būtībā barības vielu daudzums organismam tika piegādāts vienāds, tikai martā daudz vairāk (katru dienu, pat 2 reizes dienā) izmantoju sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pakalpojumus.

Secinājums: ēšana ārpus mājām izmaksā vairāk. Kā arī strādājot vairāk gribas iegādāties kārumus, ko lietot mājās, organisms prasa kādu prieku.

Un vispār, kad ēdienu, kurš satur visas nepieciešamās barības vielas, varēs iegādāties tūbās? Tādu ēdienu ražot taču būtu daudz lētāk, nekā visas tās krāsainās kastītes un iepakojumus utt. Pagatavot arī daudz ērtāk — uzsildīji un mīci iekšā.