Par vakardienu, shematiski — aliņš, Taka, ķermenis
Šorīt pamodos labi izgulējies. Kontaktlēcas viegli ielikās — jo, kad esmu izgulējies, acis ir platākas un lēcas vieglāk ielikt, tāds man “izgulēšanās barometrs”.

— — —

Nu tad par vakardienu.

Pēc darba dienas, ap plkst. 21.00 jutos saguris. Un tā labi salikās, ka ar psihz_roniz aizgājām parkā izsūkt pāris aliņus un pēc tam iegriezāmies jaukajā vietā Taka, Miera ielā 10 (pie Onkuļa arī cmuki uzrakstīts par Taku).

Takā uz galdiņa bija grāmata poļu valodā par cilvēka ķermeni māksliniekiem, ļoti interesanta, ar daudz bildēm, kurās attēloti kaili cilvēki un cilvēku ķermeņa uzbūve — skelets, asinsvadi, muskuļi.

Man šī grāmata tik labi salikās ar “Kraftwerk” “Mensch Maschine” ideju, kura man pagaidām perinās galvā un neron nekādu prātīgu izeju reālos darbos: cilvēka ķermenis kā mašīna; cilvēka ķermeņa un mehānismu integrācija.

... un arī ar vienu citu manu ideju, kura pagaidām neron nekādu risinājumu, bet par to mēs pagaidām paklusēsim, vai ne, psihz_roniz ;-)

Kopumā vakars sanāca tāds nedaudz palēns, ar dažām “kaķa vilkšanas aiz astes” epizōdēm, psihz_roniz žāvājās vienā laidā =)

Es laikam izrunājos par daudz, bet man tā pēdējā laikā gadās (-:

Rezumē: man patika, es dabūju to, ko gribēju — vakaru bez vingrošanas un labi gulētu nakti savā cellē ar laicīgu piecelšanos un nākšanu uz darbu :-)

P.S. Un vēl — uzzināju: ir liela iespēja, ka vienā no dzīvokļa istabām nāks dzīvot jauna sieviete, kura spēlē dūdas! Well how cool is that!? :-)

P.P.S. Neliela iedzeršana divatā ir jauka, bet maz progresa; košanai un komunikācijai optimālākas ir lielākas kompānijas. Bet then again — bet bija jau labi, un mērķis tika sasniegts — nu tad par ko ta springt :-D