Dienas ritms, pūcisms
Izskatās, ka mans organisms ir atradis savu dienas kārtību: gulēt iet ap plkst. 4 no rīta, bet celties ap plkst. 13. Tas tā dabiski sanāk, bez piespiešanās un modinātājiem...

Tātad esmu pūce, huh.

Bet kā man būt? Jo “no 9 līdz 5” uzņēmumos, kur eleganti cilvēki ar nerūsējoša tērauda sirdīm un dzidrinātas optiskās šķiedras nerviem strādā moderni mirdzošās stikla un betona augstceltnēs, man tādam vieta neatradīsies...

Paturpināšu eksperimentu, varbūt gulēt iešana bīdīsies arvien uz priekšu, un celšanās tāpat; un beigās sākšu iet gulēt atkal vakarā un celties no rīta :)

— — —

No otras puses, besī laukā, un uzliku modinātāju uz plkst. 7.30 (šorīt). Jo... kaut kas manī saka, ka tā pūču un cīruļu būšana tomēr nevarētu būt izteikta (jo īsteni pūces un cīruļi esot tikai daždesmit procenti no populācijas).

— — —

Tā lūk šaubos un šaubās mētājos.

— — —

“Dienas režīms” — tas tā dīvaini un bargi skan, bez maz vai kā, par piemēru, “stingrā režīma kolonija”. Brr :)