Barība un motivācija
Tā, par eksistenciālismiem vairs ne vārda — nau jau nozīmes.

— — —

Tātad, manas tikko paēstās vēlās vakariņas. Pannā apcepu vienu sagrieztu sīpolu, līdz palika mazliet brūns; tad pievienoju 2 olas un vienu gabaliņos sagrieztu rupjmaizes šķēli. Mazliet pacepu. Garšīgi :)

— — —

Taisīdams barību, domāju par motivāciju. Varbūt sākt strādāt ar pamatdziņām? Varētu mēģināt sevi motivēt ar badu — proti, organisms dabū ēdienu tikai tad, kad ir paveikti ieplānotie uzdevumi. Galvenais, uzdevumus tādus konkrētus un izpildāmus nodefinēt, citādi var pārcensties un neizturēt badu, sākt nekontrolēti ēst, tad visi pūliņi būtu atkal vējā. Hmm. Jo citas motivācijas metodes man nestrādā — man viss ir vienalga, tik ilgi, kamēr vien esmu siltumā, sausumā, paēdis un izgulējies.