Apnikuši jau ar saviem gejiem. Vēl pirms dažām dienām es biju klusībā pārliecināts, ka tas pasākums jau ir noticis un šluss un āmen. Eh, vēl nav noticis. (Uzsvars uz vārdiem "vēl" un "nav", tāpēc izrunāt lēni un zīmīgi. Hehe.)

Tā vietā paburkšķēšu par sadzīvisko. Mana trolejbusa kartiņa ar nepacietību gaida mēneša beigas, kad varēs doties pelnītā atpūtā. Ar katru reizi, kad esmu to izvilcis, lai nodemonstrētu "Rīgas Satiksmes" darbiniekam, tā ir kļuvusi saņurcītāka. Es taču neiešu kaut kā to saudzēt, ja tur skaidrā latviešu valodā rakstīts "Biļete jāuzrāda bez ievākojuma! Ielaminēta biļete nederīga!" (Tieši tā tur arī ir rakstīts, ar visām izsalkuma zīmēm!)

Toties "tagus" šim ierakstam izvēlējos "pa rubli".