tas, protams, izklausīsies bezgala dīvaini (nešaustiet mani, lūdzu), bet... es vakar gāju gulēt plkst 23 un šorīt modos plkst 9. Tas droši vien izraisīja neparasto notikumu virkni šajā rītā - es pamodos un nevarēju saprast, kas šodien pa dienu, kāpēc šodien ir pirmdiena un nevis svētdiena, kāpēc es esmu tieši šeit nevis kaut kur citur. (Tagad seko (jā, pievērst īpašu uzmanību šim vārdam) šī stāsta kulminācija.) Visdīvainākais šajā rītā bija/ir tas, ka... pēc tam, kad biju iepūtis dzīvību savā (reizēm) uzticamajā datoriņā, gribēju paklausīties kādu dziesmiņu, kas būtu īpaši piemērota "vēl-neko-nesaprotu" mošanās procesā, bet nekas neskan!!! Dzirdi? Nekas neskan!!! Es arī nedzirdu. Es pat izgāju cauri savas datorsistēmas piedāvātajam "Sound Troubleshooting" algoritmam, izraustīju un saspraudīju visus vadus, visus volumjus izgrozīju un izkustināju šurpu turpu, bet nekas neskan. Negribas pārstartēt datoru, tāpēc sēžu un klausos Tīnu pa SWH. Un vēl škrobe bija, kad SWH makšķerniekstāstu laikā zvanīja mans telefons un es neko nedzirdēju.
Viss.