Aizvakar gribēju aiznest netīro drēbju kalnu uz mazgātuvi (vienu no nozares vadošajiem uzņēmumiem iekš LV), filiāli pāķos. Ne vien nepaņēma manu sieriņus, bet arī dabūju lekciju par to, ka pašam jāmazgā un lai tak ejot tepat veikalā nopērkot veļas pulveri, un "vai ta' jums nav kur īzmazgat?"... vai es pieminēju tās sievietes nežēlīgi spilgti krāsotās lūpās? Nu neko. Iešu atkal uz veikalu papildināt savus krājumus un, kā parasti, sastūķēšu visu somā un vedīšu pie vecākiem...
Šovakar izaicināšu savu nepaklausīgo vēderu un ēdīšu picu. Tie pasūtījuma pieņēmēji arī vienmēr izceļas ar visādiem labiem jautājumiem. Šoreiz man pajautāja: "a telefons jums nav?" Protams, ka ir - kā tad es citādi varētu jums piezvanīt... (Protams, es to nepateicu)
Pasūdzējos, pietiks - visumā nav jau tik traki. Pica ir garšīga... un labi, ka mani neuzrunā ar "eu, tu!"...