Kad sensenos laikos strādāju Letā, mums aiz loga bija viens dolbojobs govnosračs, kas vislaik spēlēja to akordeonīgo gabalu no Amēlijas. Filma bija sūds, gabals bija sūds un čaļa akordeonista izpildījumā jau nu goč pendel bija megasūds.

Savu frankofīliju šovakar remdinu, dzeŗot konjaku un klausoties Žāru.