ah, bet nu tu vismaz tā sporķivņeņko, da pulksteni nesasiti.. es vienreiz cienīgā solītī slāju apkārt pieturai pie LU (nu tur kur tā mazā, tumšā ieliņa, arhitektu, vai, inženieru, vatever), a tur asfaltā tādas rises no tā stulbā ragaiņa, ka mana nabaga baltā daiļā kājiņa no platformenes nomežģījās nost, nu i uz deguna blaukc, sāpe baiga, paelpot nevar, vispār vaimanuvai, pat trolejbusu nolamāt.. nu i neko, beidzu cacoties un sāku staigāt kerzos. bet nožāvos kuļturņeņko! kā riktīga 19. gs cietēja! :D