Vēl viena igauņu sab trans īpatnība (vismaz Valgamaa, salīdzinot ar Ziemeļvidzemi). Ziemeļvidzemē lauku autobusu pieturās ir soliņi, bet nav sarakstu. Valgamaa ir saraksti, bet nav soliņu.

Man latviskais piegājiens šķiet daudz pareizāks: tie, kas ar to autobusu brauc, tāpat zinās, kad viņš nāk. Bet pasēdēt pieturā un patērgāt ar līdzbraucējiem par to, kāda šogad branga ābolu raža padevusies un kas ta viņus jaudā noēst -- tā ir neatņemama lauku sabiedriskās dzīves sastāvdaļa, to nolaupīt spēj tikai kaut kādi necilvēki.