Aleluja! Pēc vandīšanās pa nošņurkušo dzelzceļa staciju un tusējošiem jauniešiem nepilno mazpilsētu, LuxExpress autobuss liekas kā komforta etalons. Un te beidzot var dabūt karstu kafiju! (Riia kohvik gan arī piedāvāja gardu kafiju un ņammīgas pankūkas, bet tas bija sen un tur jau sen ir slēgts.) Ja vēl kā uz burvja mājienu varētu iegūt sausas kājas un ātri apgūt teleportēšanās spējas, lai no autoostas nokļūtu mājās, vispār būtu ideāli. Runājot par autoostu, ļoti ceru, ka no noguruma neaizmigšu tagad pārāk cieši un nepabraukšu garām savai pieturai/pilsētai. Nebūtu pārāk glīti, ja mēs pamostos uz Krievijas robežas - un tur jau mūs noteikti pamodinātu - pases gan mums ir un Sanktpēterburgā es gribētu paviesoties, bet vīzas ta mums nav!

Vārdusākot, vēršos pie ceļotāju aizbildņa - sv. Nikolaja, sv. Rafaēla, Merkura vai kurš nu ir tas īstais - paldies par ceļojumu, tagad vēlamies nokļūt mājās.

* Vārdnīca mani informē, ka "mājup" igauņu valodā būtu "koju". Heh.