Turpinām igauņu alus darīšanas tradīciju pētījumus. Ak neesmu par to iepriekš neko rakstījis? Toties tagad rakstu!

Līdzšinējie novērojumi ir tādi, ka vietējā alusdarītava A. Le Coq, kas miestiņu brūvē tepat upes otrā krastā, ir sagādājusi manīm nelielu vilšanos. Kaut kur biju sagrābstījis info, ka A. Le Coq Premium esot igauņu labākais alus. Skuju!

Toties patīkams atklājums bija veikalā paķertais dzēriens Saku Mõdu. Vispirms mani izbrīnīja, ka nekur uz etiķetes neatradu ne ar pušplēstu vārdu pieminētu "õlu" (kas igauņu valodā būtu alus), tā vietā šis bija nosaukts par "jook" (dzērienu). Tad nu sāku meklēt internetos, kas ir Mõdu, un izrādās — tas tak tas senlaiku dzēriens medalus, turklāt garšīgs!

Šī ieraksta vajadzībām veicu nelielu papildu izpēti, un uzgāju mājaslapu, kas izskatās kā izkāpusi no deviņdesmitajiem, toties piedāvā interesantu informāciju par alu, Igaunijas alusdarītavām un to piedāvātajām sortēm, alus dziesmām, alus vārdnīcu (!), Igaunijā importēto alus šķirņu uzskaitījumu (no Latvijas viņi ieved Aldari, pff!), un tas viss skaidrā igauņu valodā! :) Nē, nopietni, nav nemaz tik nesaprotami, it sevišķi, kad iedzer kādu alu, tad visas valodas padodas labāk. ;)

Ak, jā, šobrīd testēju vienu no Saku produktiem Saku Praha, ko viņi paši raksturojuši skaidrā čehu valodā kā "klasické hořké pivo" (sveiciens vistu_zaglisam). Šajā sērijā viņiem ir arī Saku Manchester un Saku Dublin, bet tiem es vēl neesmu pieķēries, kaut kā angļu alus neinteresē. Par pašu Saku Praha — alus kā jau alus, pagaidām šis dod pluspunktus novērojumu ailē par Saku.

P.S. Igauņiem šovasar bija sociālā reklāmas kampaņa ar latvieša ausi aizgrābjošu nosaukumu: "Kui jood, ära uju!" ;) Uzmini nu, par ko tā bija. (Mājiens — klik uz linka.)

Post skriptum, post 3 alum, post 2 h. Verdikts par Saku Praha — alus ir ok, bet par manu mīļāko alu šis nekļūs. :)