Šorīt dosimies nelielā ceļojumā, kas var izvērsties arī garākā piedzīvojumā. Bet pirmsbrauciena priecīgais satraukums tāds, ka vakarā vairākas stundas nevarēju aizmigt un šorīt uztriecos vēl 15 min pirms saviem ikdienišķajiem trim modinātājiem (darbadienās vēl tik trūktu kāds ar mietu, kas mēģinātu pamodināt).

Meitai tas pats. Aizvakar viņai saku "Parīt brauksim uz Tartu ar mašīnu". Viņa uzreiz ģērbjas un ies pa durvīm ārā (tas bij' ap to laiku, kad normāli vajadzētu iet gulēt), un bija šausmīgi sašutusi, kad teicu, ka "šodien" nekur nebrauksim, "parīt". Šorīt, kad nu tas rīts ir pienācis — es vēl neesmu zobus iztīrījis vai nomazgājies, par brokastošanu nemaz nerunājot, kad mazais jau stumj pa durvīm ārā autokrēsliņu un kliedz, ka nesanāk.