Vispār, laikam sāpe ir pat citur.
Viena lieta ir 'objektīvi, cik bieži satiec'.
Biežums var būt gan tāpēc, ka patīk, gan tāpēc, ka vienkārši citādāk nevari iedomāties kā pieklājīgi cilvēki var dzīvot, gan tāpēc, ka izturies pret komunikāciju pilnīgi pasīvi - bez aktīvas pretdarbošanās ar atteikumiem apciemot, blacklistēm, baniem un adrešu slēpšanām un tamlīdzīgi.

Un to pat ne skalā novērtēt, bet vienkārši multiple choice atzīmēt.


Un pavisam cits, ne tieši saistīts ar iepriekšējo, ir 'cik tuvs jūties'. Un to nu var smuki skalā 1-10 novērtēt.

Savukārt pēcpusstundas piebildi redzot.. Pirmā reakcija - ē, nekādu citu arī taču nav?. Otrā, pēc apdomāšanās - ā jā, laikam ir. bet tās ir pilnīgi paralēlas un nesaistītas dzīves. Nepieklājīgi šķistu uzmākties tikai tāpēc, ka kaut kur pagātnē ir kāds kopīgs sencis.