Šajā vasarā esmu pasācis ap brokastu laiku atspert vaļā ārdurvis, lai informētu sevi par ārā valdošajiem laikapstākļiem vēl pirms esmu kārtīgi pamodies, paēdis, apģērbies, lai zinātu, kā ģērbties, cik sausas drēbju kārtas ņemt līdzi rezervei un tā tālāk.

Šorīt, kopš brīža, kad es TO izdarīju, manu prātu pārņēmusi viena doma: kaut kādi tropi!

Karsts un mitrs jau ap astoņiem rītā (vai cikos tas bij').