Pēdējā laikā esmu pārgājis uz cibošanu domās.
Šorīt braucot uz darbu, atkal biju kaut kādu ierakstu izdomājis, bet viss ir pagaisis no atmiņas kopš brīža, kad uzkāpu pa kāpnēm un paraustīju durvis. Durvis ciet, viss tumšs, signalizācijas kastīte neizrāda nekādas elektroniskās dzīvības pazīmes. Zvans vienam (izslēgts), zvans otram — ko darīt? Ļoti ticams, ka ejot iekšā sāks kaukt signalizācija. Kamēr priekšnieks apzvana apsardzi un elektrības piegādes korporāciju, sēžu uz kāpnēm un nograužu pirmo bulciņu.
Telefoniski saņemu signālu, ka varu doties iekšā. Vēl reizi pārbaudu, vai signalizāciju nevar atslēgt, joprojām nevar. Instinktīvi domās ierāvis galvu zem apkakles, slēdzu vaļā un eju iekšā. Signalizācija klusē. Gaismas slēdži nereaģē, parastā datoru dūkoņa nav dzirdama. Alles kaput. Vizuāli gan izskatās, ka viss kārtībā, visi logi ciet, durvis ciet, nekas neizskatās pazudis.
Toties esmu ticis iekšā un varu tikt pie elektrības kastes atslēgas, lai pārbaudītu, vai nav izsisti korķi. Korķi nav izsisti.
Zvans turp, zvans šurp, atrodu vēl vienu drošinātāju kasti. Arī tur viss ok.
Nu, neko, gaidu, kamēr ieradīsies kāds ar vairāk atslēgām, tikmēr iekārtojos uz dīvāna ar grāmatu un otru bulciņu. Piezvanu kolēģim, lai čatā informē citus, ka birojs ir "out of order". A grāmata ta interesanta, kādu laiku vēlāk attopos, ka joprojām nekas nenotiek, nav arī ieradies neviens no atbildīgākiem priekšniekiem. Zvans turp, zvans šurp, kolēģe par kaut ko satraucas.
Kad bulciņas bija apēstas un grāmata gandrīz izlasīta, uzradās kolēģis ar noliktavas atslēgām (viņam gan arī uznāca neapturama vēlēšanās pārbaudīt, visu to, ko jau biju pārbaudījis — logus, durvis, drošinātāju kastes, bet vai ta man žēl).
Beidzot ieradās priekšniece, apskatīja situāciju, izpētījām aizdomīgas kastītes noliktavā pie sienas. Sazvanās ar mājas pārvaldnieku (laikam vai beidzot), guvām atļauju ar skrūvgriezi mūķēt vaļā vēl vienu elektrības kasti, kur es iepriekš nebiju ticis iekšā.
Viss galu galā šķita labi un pagalam vienkārši atrisinājies, jo šajā elektrības kastē atradās viens mega slēdzis, kas bija izslēdzies. Mirklī vēlāk īsi nopīkstēja signalizācija, un devāmies sākt darbu, it kā nekas nebūtu bijis. Sēžam mēs tur tā, iepazīstamies ar jaunumiem e-pastos un risinām nestartējušos serveru lietas, līdz pa durvīm ienāk divi drūmi vīri. "Sveiki, signalizācija nostrādāja." E? Mums nekas negaudoja, pēc elektrības parādīšanās signalizāciju atslēdzām kā parasti. Drūmie vīri kļuva mazliet ne tik drūmi, līdz pēc vēl sīkākas situācijas izstāstīšanās ("mēs jau no rīta zvanījām") pamazām atkāpās ārā pa durvīm, tikpat nemanāmi kā ieradušies. :)
Būtu labāk pagulējis tās divas stundas.