Likumprojekts arī paredz, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu būs jānorāda izsludināšanas iemesls un mērķis. Paredzēts, ka likumdevējs deleģēs Ministru kabinetam, izsludinot ārkārtējo situāciju, tiesības noteikt pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, kā arī transportlīdzekļu kustības ierobežojumus un saimnieciskās darbības ierobežojumus. Tāpat Ministru kabinetam varētu būt tiesības noteikt īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai. Vēl Ministru kabinetam varētu noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības veikt iedzīvotāju un to kustamā īpašuma evakuāciju, tajā skaitā piespiedu pārvietošanu, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības iekļūt privātajā īpašumā, aizturēt personas, kuras pārkāpj ārkārtējās situācijas režīmu. Plānots arī, ka valdība varētu noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem un īpašu informācijas, kas saistīta ar ārkārtējo situāciju, izplatīšanas kārtību. Protams, ka likumprojektā varētu tikt paredzēts atļaut Ministru kabinetam noteikt arī citus, konkrētajai ārkārtējai situācijai nepieciešamus ierobežojumus un kompetenci, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma, katastrofu vai to draudu novēršanu vai pārvarēšanu.
Ārkārtējās situācijas pasākumi jāveic tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai, tas ir, tiem ir jābūt samērīgiem.
Ministru kabinetam būs atļauts ārkārtējo situāciju izsludināt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trīs mēnešiem, bet īpašas nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam būs tiesības pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks vēl par trīs mēnešiem. Tai pašā laikā Ministru kabinetam lēmumu par ārkārtējo situāciju pirms noteiktā laika būs jāatceļ, tiklīdz valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām Ministru kabinetam nekavējoties būs jāveic attiecīgas izmaiņas lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Vēl būtiski atzīmēt, ka ārkārtējās situācijas laikā pieņemtos iestāžu un amatpersonu lēmumus, kas tiks izdoti kā administratīvie akti un aizskar privātpersonu tiesības, izskatīs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šādu lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs to darbību. Par ārkārtējās situācijas laikā izdarītiem pārkāpumiem amatpersonas un citas personas būs saucamas pie kriminālās, administratīvās vai disciplinārās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pieļauju, ka minētais likumprojekts un pavadošie normatīvie akti virzīsies uz priekšu pietiekami smagi, bet, manuprāt, tā pieņemšana ievērojami uzlabos tiesisko regulējumu attiecībā uz ārkārtējo situāciju.
Kopsavilkums
Jebkurā gadījumā šāds īpašs tiesiskais režīms - ārkārtējā situācija - ir tikai viens no instrumentiem, tiesa, galējiem, lai garantētu nacionālo drošību, kas ir viens no valsts pamatpienākumiem. Šo instrumentu kopā ar citiem nepieciešams izmantot samērīgi, efektīvi un mērķtiecīgi, sasniedzot cēlus mērķus sabiedrībai akceptējamā veidā. Vienlaikus jāatzīst, ka ar šo instrumentu ir iespējams nodarīt arī vēl lielāku ļaunumu nekā tas, kas jānovērš vai jālikvidē. Ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu nevar aizstāt vāju politikas plānošanu un īstenošanu, menedžmentu un profesionalitāti.