Tomēr ar to vien nepietiek, ka Ministru kabinets izsludina ārkārtējo situāciju, jo Saeimas kompetencē, atbilstoši Nacionālās drošības likuma 6. panta 6. punktam, ir izvērtēt Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas pamatotību.
Nacionālās drošības likuma 36. panta 1. punktā noteikts, ka Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām jāizstrādā Valsts civilās aizsardzības plāns,5 kurā jāietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumi, kā arī ārkārtējām situācijām paredzētie preventīvie, gatavības un reaģēšanas pasākumi un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumi.
Atsevišķs tiesiskais regulējums pastāv attiecībā uz ārkārtējo situāciju mežā. To regulē Meža likums un tam pakārtotie Ministru kabineta 2008. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 421 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā".6
Ārkārtējā situācija pamatā ir attiecināma uz civilām krīzēm, bet Latvijā ir vēl viens tiesisks režīms - izņēmuma stāvoklis,7 kas attiecināms uz bruņotiem konfliktiem un militāriem draudiem. Enerģētikas likums8 paredz arī tādu jēdzienu kā enerģētiskā krīze.
Paredzamās izmaiņas
Jāatzīst, ka Latvijā esošais tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pastāv amatpersonu, ekspertu un sabiedrības atšķirīga izpratne par šā jēdziena būtību un ārkārtējās situācijas praktisko pielietojumu.
Lai pilnveidotu minēto regulējumu, Aizsardzības ministrijas vadībā tika izstrādāta koncepcija par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem valsts aizsardzības vadības jomā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā,9 kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2010. gada 22. marta rīkojumu Nr. 161 "Par Koncepciju par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem valsts aizsardzības vadības jomā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā".10 Uz šīs koncepcijas pamata ir izstrādāts likumprojekts "Par ārkārtējo situāciju un izņēmumu stāvokli", kurš tuvākajā laikā varētu tikt skatīts Ministru kabinetā.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt nacionālo drošību valsts apdraudējuma, katastrofu vai to draudu gadījumos, kā arī iekšēju nemieru vai to draudu gadījumos, kā arī tajā ir paredzēts sniegt jēdziena "ārkārtējā situācija" definējumu un noteikt, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, katastrofu vai to draudu gadījumos, kā arī kritiskās infrastruktūras apdraudējuma gadījumā, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Ārkārtējās situācijas laikā valdībai plānots dot tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Likumprojektā arī iekļauts princips, ka ārkārtējās situācijas pasākumus jāveic tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai, tas ir, tiem ir jābūt samērīgiem. Ārkārtējā situācija nevarēs būt par pamatu valsts varas un pārvaldes institūciju pilnvaru, politisko partiju, sabiedrisko organizāciju, cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanai teritorijās, kur šāds režīms nav izsludināts.