Vai, tā ir žanra "Grīziņkalna ēstuve" klasika.

Tur ir dzīvi ķīnieši, kas taisa šausmīgi taukainu, diezgan neizskatīgu un pārsteidzoši ēdamu pārtiku. Interjērs ir redzējis labākas dienas, bet pārliecina ar savām plastmasas ķīniešu laternām un brīnumdaiļiem nefrīta sienu rotājumiem. Porcijas tik tiešām ir milzīgas, ja vien neesi milzu rīma, prasi pusi — tas būs kaut kur ap diviem latiem. Bonusā vēl var dungot līdzi ķīniešu karaoke.

Tā es vispār nezinu, ko vēl tur varētu ieteikt, it īpaši, ja Oki Doki jau zini. Var mēģināt aizstaigāt līdz Lienes ielas Ugunsdzēsējam, bet man tur īpaši nepatika. Tālāk uz Lienes ielas ir vēl viena pankūku un pelmeņu ēstuve, ja jūties piedzīvojumu kārs un esi apveltīts ar labu gremošanu, vari pamēģināt. Uz Pērnavas ielas ir dažas tādas aplupušas ēstuves, bet tās labāk likt mierā, nekā baudāma tur nebūs. Tad vēl uz Vārnu ielas ir kaut kādas ēstuves, bet tur es neesmu bijis.

Vispār tas ir rajons, kur cilvēki laukā iet iedzert, nevis paēst. Lūk, ja tu gribi jebkuŗā diennakts stundā iedzert Brengulīti — tur tev ir plaša izvēle.