Atzīmēšu, ka kafejnīcas-grāmatnīcas ir forši. Mani mēdz iedvesmot publiskas vietas*, cilvēku vērošana, reizēm arī socializēšanās ar neparastiem** cilvēkiem. Diskusija par Vinniju Pūku bija ok, varēja būt interesantāk, bet tas droši vien atkarīgs no... cilvēkiem, ekspektācijām.

* Atceros, ka pirms kādiem laikam nepilniem 10 gadiem, pirms iepazinos ar cibu, bet varbūt ap to laiku, kad nesen biju sācis tajā "darboties", bija man līdzīga rakstura iedvesmošanās gadījums. Tagad pamazām nāk atmiņā atskaites punkti, pēc kuriem noteikt konkrēto laiku. Tas bija kaut kad studiju laikā, kad bija panesusies konference, nopietna konference ar valodniekiem, un es sadarbībā ar dažiem studiju biedriem ģenerēju izklaides metodi — pierakstīt blociņā visu, kas notiek apkārt, tā, ka daudziem klātesošajiem radās iespaids, ka es drudžaini konspektēju konferencē pārrunāto, bet patiesībā es neko neklausījos, tikai pierakstīju to, ko redzu ("ienāk meitene", "priekšā sēž pusaizmidzis studiju biedrs" utml.). Toreiz man tā iepatikās šis rakstīšanas veids, ka kādu dienu es devos inspirēties uz Alus Sētu, kur sēdēju viens atsevišķi un "konspektēju" vērojumus par apkārt notiekošo. Jāiet pameklēt savos cibas arhīvos.
** hmm, gribēju rakstīt "nepazīstamiem", bet automātiski uzrakstīju "neparastiem"

P.S. Ieraksta tapšanas laikā tika patērēts karstvīns, daudzas domas tapušas viegli alkoholizēta dzēriena iespaidā, tāpēc nav pavisam nopietnas vai pārdomāti formulētas un/vai attīstītas līdz "regulāriem" teikumiem.

UPD. 5 min vēlāk. Atradu tikai ierakstu, ko tālajā 2003. gadā rakstīju par šo tēmu, atsaucoties uz "senseniem" laikiem, kad es tai konkrētajā konferencē esmu sēdējis un drudžaini rakstījis, ko dara un kā izskatās visi runātāji un kādi smieklīgi klausītāji man apkārt, bet vairāk arī neesmu digitalizējis.