Ar ko sākt... Nu labi, vispirms (p)iezīmēšu nākotnes lasītājam (iespējams, sev) vieglu skici ar laikmeta zīmēm par to, kā es divtūkstošpadsmito gadu sākumā klausos rādio — pats radioaparāts faktiski netiek lietots tiešajai radio funkcijai, krāj putekļus un pamazām uzkrāj ap sevi arī idejas, ka to [radioaparātu] derētu utilizēt/pārdot/atdot muzejā, jo faktiski bez tā es varu iztikt un galu galā. (Tas tā kā apnikušā "un tā" vietā.) Toties klausos radio visbiežāk interneta radio formātā, savukārt šajā konkrētajā brīdī tas praktiski izpaužas tā, ka datora ekrānā redzami divi logi — vienā no tiem ir radio 101 video formātā (tas nekas, ka studija tukša un tajā video nekustas nekas, tikai gaismas reklāma uz sienas), savukārt otrā logā ik pa minūtei refrešojas radio skanošo dziesmu pleiliste. Nu, kad es šito tā akurāt aprakstu, šodien, 2010. gada 16. oktobrī, man tas neliekas nekas neparasts, bet, kad sākam soļot pa laika nogriezni šurp/turp, atgriežoties laikā pirms ilga laika vai dodoties nākotnē, tad varu derēt, ka tādā ilgtermiņa skatījumā tāds radio klausīšanās process var likties savdabīgs, līdzīgi kā pa gadu desmitiem ir krasi mainījušies telefona lietošanas paradumi.

Es te nesen, kad dzīvojāmies pa slimnīcu, lasīju Ezeriņa noveles un ar interesi tekstā manīju šādas tādas citāda laikmeta zīmes, daudzi no aprakstītajiem notikumiem risinās pirms aptuveni 100 gadiem, un nu jāteic, ka pasaule tomēr ir mainījusies. Dzīvesveidi mainījušies. Bet, pievēršoties tematam "не читал, но мнение имею", pirms Ezeriņa lasīšanas man par viņu bija pozitīvāks skatījums — atvainojiet/piedodiet, ja tas kādam būs kā spoileris, bet nu tā augstā mirstība viņa novelēs... Lasu vienu, lasu otru, lasu trešo, un jau sāku neviļus skaitīt, cik daudz (cik maz) viņam ir noveles, kurās kāds nenomirst. Uz grāmatas beigām (kaut kāds padomju laikā tapis noveļu krājums) attiecība tapa apmēram 10:4 "mirstošo" noveļu labā, un no tām, kur laimīgā kārtā neviens nenomirst, apmēram pusē visa darbība koncentrējas ap seksu vai tamlīdzīgu meklēšanos un dabūšanos.

Tiktāl par tehnoloģisko un literatūrisko. Par darbu laikam nepiedien publiski runāt, ir savi plusi un mīnusi, bet man jau patīk sākt jaunu skaistu dzīvi, pat tad, ja rodas papildu stress. Ja neskaita stresa ietekmi uz veselību, man stress patīk, jo neviļus ļauj stipri koncentrēties, paveikt vairāk un gūt par to gandarījumu.

Ai, nu labi, liekam komatu un jaunu bildi ierakstu iekšā, citādi kāds vēl sāks kliegt, ka te pārāk daudz burtu, tl;dr un vispār — kāpēc nav <lj-cut>.

Current music: Crowded House - Don't Dream It's Over