Es biju pavisam mazs, šķiet, tas bija vēl tajos laikos, kad Padomju Savienība vēl netaisījās sabrukt. Viesojāmies pie radiem Kurzemē un vienudien ar tēvu un vectēva brāli devāmies uz netālo karabāzes lidlauku. Pirmo un vienīgo reizi dzīvē es sēdēju iznīcinātāja kabīnē. Kabīne bija man par lielu. Lidmašīna nekur nelidoja. Un tomēr tas bija manas bērnības viens no spilgtākajiem piedzīvojumiem. Viens no tuvākajiem brīžiem cilvēces sapnim ar segvārdu "lidot". No tiem laikiem man ir slēptais sapnis iet armijā un iemācīties lidot, lidot ar iznīcinātājlidmašīnu.
Šis video to vienmēr atgādina.