Pēc šādas piedzīvojumiem bagātas dienas (turklāt pilnmēness naktī) īpaši nebrīnos, ka meita vienos pamostas šķietami žirgta kā gurķītis un tikpat šķietami netaisās vairs gulēt. Kamēr midzināju, sava pusstunda pagāja, pa kuras laiku radās cibojamas pārdomas. [..] Tik daudz uzrakstīju, un atkal pusstundu pavadīju midzinot, gandrīz pats jau aizmiegot līdzi, bet nevar - darbs sauc. Tad nu iekopēju zemāk pārdomas, kuras ieklabināju telefonā, transferēju uz datoru caur e-pastu, lai apvienotu ar šeit sākto ierakstu (nē, vienkāršāk nevar, "citādāk nevar zināt, ka tā ir zupa" ((c) Emīls)) un izvērstu telefonā uzmestās domas:

1) cik daudz ierakstu top domās, bet netop uzklabināti vai publicēti; šeit varētu izvērsties ar muļķīgu aptauju, kur starp atbilžu variantiem varētu būt
Poll #17594 numur viens
Open to: All, results viewable to: All

cik daudz ierakstus Tu prātā izplāno, bet cibā nepublicē

2) cik daudz no šādiem iedomātiem ierakstiem ir muļķīgas aptaujas; nu labi, šeit neizvērsīšos ar aptauju, bet ieskatam derēs augstāk redzamā aptauja;
3) vai reliģija ir tabu temats ikdienas sarunās? lūk, pie šāda jautājuma es šodien nonācu, bet nu jau es vairs neatceros, kas tieši uz to uzvedināja; vēl jāpadomā;
4) ja Dievs ir, vai viņš būtu sūtījis tās daudzās iespējas, kas pēdējā laikā tiešā vai netiešā veidā nāk pār manu galvu? Dažas no šīm iespējām šķiet tik ļoti kārdinošas, ka, no vienas puses, prātā nāk frāze "neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no grēka", bet, no otras puses, grēks būtu neizmantot šādas iespējas. Sorre, paliksim pie abstrakta formulējuma, neprecizēšu, kādas tieši ir šīs iespējas. Kāpēc tieši tādas iespējas?

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir "Jā", tad atbildi uz ceturto jautājumu var negatavot.