Gribēju jau vienkārši ierakstīt "es te biju", bet kā tad es tā - tik vienkārši, bez pārsteiguma elementa, muļķībām, atklāsmēm, atmiņām, gifņām, vērojumiem, ieteikumiem varu postēt postu.

Šo rakstot, atcerējos, piemēram, kā es šodien pierunāju savu vecmāmiņu uz muļķībām - piezvanīt manai mammai, pajautāt "ko tu rīt darīsi?" un nolikt klausuli. :) Viņa gan mazliet pārcentās un telefona sarunu sāka ar šī plāna izklāstu, bet tas nekas, bija jautri.

Karstums spiež uz nerviem un visu ko citu, ko izvairīšos nosaukt, lai medicīniskāk izglītoti cilvēki nesāktu kaukt pretī. Šovakar ap pusvienpadsmitiem vēroju, kā mūsu vietējā Narvesenā vientuļa pārdevēja, kura negribēja zaudēt darbu, cīnījās ar veselu baru izslāpušu vīriešu, kuri gribēja alkoholu ("tikai vienu budžiņu, uz vietas attaisīšu"). Man apnika, un fināla rezultātu nesagaidīju.

Rīt skatīšos "Жара" - īstā filma šādā karstumā (paldies kaukau par atgādinājumu).

Turaties [pie ventilatoriem]!