Šodien divas reizes gadījās atcerēties to vasaru vidusskolas laikā, kad strādāju (lasi - vergoju) pārtikas veikalā netālu no mājām. Veikals vēl pirms krīzes paspēja bankrotēt/pārdoties T-marketam, kļūt par Saulīti un tad par Maximu, bet par to nav stāsts.
Šorīt agri devos ārā un kaut kas gaisā bija tāds, kas atgādināja agros rītus tai veikalā, kad pirms kārtējās svelmainās dienas jau 8 bija silts un no šķūnīša aiz veikala bija ik rītu jāatnes smaga kaste ar piena produktiem, kurus tur sazin cik agrā rītā ik dienas atstāja "piena vedējs".
Tagad vakarā toties Aldara jaunums (kaut kāds pēc senču receptēm darināts alus) atgādināja tās pašas vasaras vakarus, kad pēc smagās darbadienas ap 22-iem vilkos mājup, pa ceļam tukšodams alu.
Laikam Aldaris atgriezies pie savām receptēm, kas uz laiku bijušas izņemtas no apgrozības. :)
Tagad sēžu uz perona un gaidu vilcienu mājupbraukšanai, un vilcieni man atsauc atmiņā atkal citas atmiņas iz bērnības, bet tas jau ir stāsts citai reizei. :)
* Vai '98. gada, bet tas nav tik svarīgi.